Zviedru taktilā masāža ir vieglu pieskārienu masāža, kas iedarbojas tikai uz ādu. Taktilā masāža sniedz vienas no patīkamākajām izjūtām, kādas vien var iedomāties, kā arī stiprina imunitāti, tādējādi uzlabojot veselību un pasargājot no slimībām, noņem saspringumu, atbrīvo no noguruma un ikdienas stresa.

Vārds “taktils” nozīmē – pieskārienu. Pieskāriens nomierina, atbrīvo un atvieglo. Pieskārieniem ir liela terapeitiska nozīme. Ir pierādīts, ka pieskāriens mazina sāpes, mazina stresu, gādā par labsajūtu, veicina nervu struktūras attīstību, uzlabo komunikatīvās spējas, rada mieru un apmierinājumu un uzlabo dzīves kvalitāti kopumā. Āda ir pats lielākais un nozīmīgākais maņu orgāns un tajā izvietotie receptori saņem visdažādākās sajūtas. Masāžas laikā izstrādājās hormons Oksitocīns, kas veicina relaksēšanos, rada miera sajūtu, kā arī ietekmē seksuālās attiecības, dzemdības, barošanu ar krūti utt.

Metodes pamatā ir dažādu pieskārienu daudzveidība. Masāža tiek veikta pēc noteiktas sistēmas. Tā ir relaksējoša, maiga masāža, kas tiek veikta ar plaukstu tā, lai iedarbība būtu tikai uz ādu. Taktīlajā masāžā nenotiek intensīva muskuļu mīcīšana, vibrināšana un dauzīšana.  Fiziskā saskarsme, ko dod taktilā masāža, ir ļoti patīkama un relaksējoša. Iesaka to veikt dienas otrajā pusē, jo tad ādas jutīgums ir lielāks un efekts iedarbīgāks.Pēc masāžas neieteiktu sēsties pie automašīnas stūres, jo koncentrācijas spējas būs diezgan vājas. Cilvēks lieliski atbrīvojas un pēc masāžas pieceļoties jūtas apgarots. Arī mazus bērniņus taču mēdz glāstīt, lai viņi nomierinātos un justos labi. 

„Aparmita” galvenais mērķis un darbības virziens ir apvienot mūsdienu medicīnas sasniegumus ar zināšanām, ko cilvēce uzkrājusi gadu tūkstošos. Racionāli apvienojot tradicionālās medicīnas metodes ar netradicionālajām, iespējams izvairīties no blakusparādībām. 

Ne velti pēdējo gadu laikā visā rietumu pasaulē arvien lielāku popularitāti iegūst netradicionālās medicīnas metodes – jogas vingrojumi, akupunktūra, Ajurvēda u.c.. Tam ir dažādi iemesli, taču kā galveno varētu minēt to, ka ne vienmēr ar rietumos izmantotajām metodēm pacientus izdodas pilnībā atbrīvot no dažādām slimībām, it sevišķi, ja runa ir par hroniskām kaitēm. 

Būtiski ir tas, ka netradicionālās medicīnas metodes, piemēram, Ajurvēda un akupunktūra īpašu uzmanību pievērš tieši pacienta psihes un ķermeņa individuālajām īpatnībām.